Thursday, May 14, 2015

Kā runāt ar POLICIJU #1

The Only Thing Necessary for the Triumph of Evil is that Good Men Do Nothing E.Burk

Kādā septembra rītā (2013.g.) ierados vietējā pludmalē papeldēt. Ievēroju pašvaldības policijas darbinieka (PP) pludmalē noparkotu privāto automašīnu (ceļazīme 302 + gājēju/velosipēdu ceļš, pa kuru iebrauca). Tas nebija ne pirmais, ne arī pēdējais gadījums - devos pie īpašnieka painteresēties kas par lietu...


  • IEVADS
  • SITUĀCIJA (atšifrējums)
  • KOMENTĀRI
  • SECINĀJUMI
  • JURISTA INTERPRETĀCIJA
  • IEDVESMAI
  • TIESĪBAS PAKLUSĒT


IEVADS:




Pludmales glābēju būdiņā PP darbinieks (pa nakti sargā objektu/inventāru līdz ierodas glābēji). Pienācu, sasveicinājos un pajautāju vai tas ir viņa TL, kas tur blakus noparkots... Ir viņa, jā... Apjautājos vai noparkots atbilstoši CSN, vai gadījumā nepārkapj...


Sarunas gaitā PP darbinieks nolēma pārņemt iniciatīvu un izvirzīja dažādas prasības – izslēgt fotoaparātu (nefilmēt), uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, pat teica, ka izsaukšot ekipāžu un ar iecirkni draudēja... (pieklajīgi) Īsāk sakot, man bija brīvs laiks, un tā kā neko pārkapis nebiju, tad nolēmu aizstāvēties, bet dokumentus bez likumīga to pārbaudes iemesla nerādīt principiāli - padiskutēt pēc tā saucamā "ASV modeļa" (uzdodot pareizos jautājumus)... Stāsts nav tik daudz par PP pārkāpumu, kā par tēmu – kā runāt ar policiju (īpaši gadījumos, kad tiek izvirzītas nepamatotas vai nelikumīgas prasības).

Svarīgākus teikumus iezīmēju bold-ā un pieliku norādes (numurus), kuru "atšifrējumus" (likumu pantu citātus, komentārus u.t.t.) var atrast teksta beigās. Tur arī pāris secinājumi, kāda jurista interpretācija (komentāri par atsevišķiem momentiem), kāda noderīga saite iedvesmai un daži spriedelējumi par tiesībām paklusēt (neliecināt pret sevi) - katram gadījumam... 3:-D


--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

SITUĀCIJA:

Sākumā PP it kā atzina pārkapumu, bet tad vairs nē... Drošs paliek nedrošs – katram gadījumam ieslēdzu fotoaparātā video-ierakstu, bet tas galvenokārt lai audio rakstās (saruna) – uz policistu īpaši nekadrēju. Talāk seko sarunas atšifrējums:

PP: Es ceļu satiksmes noteikumus nepārkapju.
Es: Neparkāpjat?
PP: Nē. Ka Jūs pierādīsiet, ka es pārkapju CSN? (0)
Es: Es neko netaisos pierādīt. Man šobrīd ir aidomas, ka viņš (TL) pārkapj... (Tāpēc) es pajautāju vai Jūs esat pārliecināts vai viņš nepārkāpj... vai šeit drīkst braukt un parkoties?
PP: ... Jūs visu vedat uz to, lai es pasaku – jā, es pārkapju CSN... Nē, es nepārkapju CSN. Jums nāksies pierādīt to. Skaidrs? Kur ir ceļa zīme, kas aizliedz man te iebraukt?
Es: Es neko...
... (PP acīmredzot sajuties apvainojies, ka kāds uzdrošinājies pienākt un norādīt uz pārkāpumu..., pieņem lēmumu pārņemt iniciatīvu savās rokās) ...


PP: Tā, personu apliecinošus dokumentiņus Jums būs jāuzrāda... Un novāciet kameru... es Jums parādīšu savu personu apliecinošu dokumentu... (meklē apliecību)
Es: Kapēc? (1)
PP: Es gribu ar ko es runāju uzzināt.
Es: Latvijas republikas pilsonis esmu.
PP: Jūs jau pienācāt pie manis, pareizi?
Es: Nu, es jautājumus atnācu uzdot, jā.
PP: A kapēc Jūs uzdodat man tādus jautājumus?
... (visu šo laiku ņemas ap savu apliecību – rāda arī otru pusi) ...
Es: Tagad Jums ir kādi jautājumi?
PP: Jā, personu apliecinošu dokumentiņu uzrādiet, lūdzu.
Es: Kapēc man būtu jāuzrāda? (1)
PP: Kā kāpēc? Es gribu noskaidrot ar ko es runāju.
... (principiāli nevēlos tāpat vien rādīt dokumentus – ja reiz tā, tad lai rīkojas "pēc procedūras") ...
Es: Nu, Latvijas pilsonis es esmu...
PP: Latvijas pilsonis... Nu, personu apliecinošus dokumentus policijas darbiniekam Jums jāuzrāda.
Es: Uz kāda pamata? (2)
PP: Kā uz kāda pamata? Personas noskaidrošanai...
Es: A kāpēc Jūs gribat noskaidrot šo personu? (2)
PP: Nu, man ir aizdomas.
Es: Par ko? (2)
PP: Jūs uzdodat aizdomīgus jautājumus! ... Novāciet lūdzu šito (rāda uz fotoaparātu), es negribu lai Jūs tā vot turat... pret... (rāda acu augstumā, lai gan foto atrodas man cieši blakus apm. jostas līmenī)
Es: Es nenovākšu.
PP: Ko?
Es: Es nenovākšu!
PP: A priekš kam Jūs turat viņu tā?
Es: Šeit notiek video-fiksācija šobrīd. (paceļu aparātu acu līmenī, nolaižu atpakaļ)
PP: A priekš kam?
Es: Manu tiesisko interešu aizsardzībai. (3)
PP: Ko?
Es: Manu tiesisko interešu aizsardzībai! (3)
PP: A... kādu pamatu... Uz kada pamata? Kādas Jums tiesiskās int... aizsardzībai...
Es: Pamats - LR Satversmes 100. pants. (3)
PP: Un ko Jūs gribat tagad? Es nesaprotu...
Es: Es neko negribu. Jūs gribat, lai es Jums uzrādu dokumentus.
PP: Tieši tā. Policijas darbiniekam ir jāuzrāda...
Es: Es Jums jautāju – uz kāda tiesiska pamata Jūs gribat noskaidrot šo personu? (2)
... (abi bla bla bla apmēram par vienu un to pašu) ...
PP: ... personības noskaidrošanai...
Es: Vai Jūs zināt kādos gadījumos policijas darbiniekam ir tiesības noskaidrot personību? (2)
PP: Nu... kaut vai to... ka... lai noskaidrotu Jūsu personību. Deklarētu dzīvesvietu..., meklēšanu... Man ir aizdomas, ka Jums nav deklarēta dzīvesvieta vai Jūs esat meklēšanā. Tas ir taču pamats pārbaudīt Jūsu personību, pareizi?
Es: Es esmu meklēšanā? (4)
PP: Man ir AIZDOMAS. Jūs VARAT BŪT meklēšanā. Pareizi? Kā es to varu pārbaudīt, nezinot Jūsu personas datus, pareizi?
Es: A kāds Jums ir pamats domāt, ka es esmu meklēšanā? (4)
PP: Nu, Jūs pienācāt tā... uzdodat aizdomīgus jautājumus...
Es: Jums ir operatīva informācija kāda? (4)
PP: Nē, tagad es gribu noskaidrot vai Jums ir deklarēta dzīvesvieta, vai Jūs esat meklēšanā. Standarta pārbaude! Policijas darbinieks veic tāda veida pārbaudes, pareizi?
Es: Ja ir pamatotas aizdomas. (2)
PP: Kāpēc pamatotas aizdomas? Nu... vot Jūs pienācāt... Jūs esat viens (skatās apkārt un plātās ar rokām) tukšā laukā...
... (tikmēr fotoaparātā atmiņas karte ir pilna. Ņemu āra mob.telefonu, lai turpinātu ierakstu...) ...
Es: Labi, klau... Jūs man pasakat – vai es esmu kaut ko pārkapis? (2)
PP: Nē nu... a kāpēc Jūs gribat tagad kaut kur aiziet tagad? Noskaidrosim līdz galam! Jūs gribat... man tas nepatīk!
Es: Es gribu aiziet tāpēc, ka es esmu brīvs cilvēks un varu pārvietoties tā kā es vēlos...
PP: Es arī brīvs cilvēks esmu. Priekš kam Jūs mani filmējat – vot jautājums man...
Es: Es Jums jau pateicu – savu tiesisko interešu aizsardzībai. (3)
PP: Man arī ir tiesības zināt kur tas video materiāls tiks izmantots... Pareizi? Es kā cilvēks...
Es: Pagaidām es Jums vēl nevaru pateikt – es (vēl) nezinu.
PP: Kā Jūs nevarat pateikt? Nu, a kā... Man ir tiesības vai nav?
Es: Ja Jūs veiksiet prettiesiskas darbības (5) pret mani, tad Jūsu priekšnieks droši vien redzēs...
PP: Pret Jums? Tagad? Kad Jūs pienācāt pie manis... es pret Jums?
Es: Jūs man prasījāt tikko...
PP: Personu apliecinošus dokumentus – es Jums paskaidroju kāpēc.
Es: Es Jums jautāju vai es esmu kaut ko pārkapis? (2)
PP: Es Jums trīs vai četras reizes paskaidroju kāpēc es Jums prasu personu apliecinošus dokumentus... Jus taču manus personas dokumentus redzējāt?
Es: Jūs man pamatojumu nepateicāt. (2)
PP: Kā nepateicu?
Es: Jūs visādus minējumus minējāt – ka es esmu meklēšanā, ka es tur vēl kaut ko esmu...
PP: Nu kā, deklarētā dzīvesvieta! Latvijas teritorijā bez deklarētas dzīvesvietas dzīvot nedrīkst! Nu, vai tad Jūs to nezināt?
Es: Jums ir pamats domāt, ka es neesmu deklarēts? (2)
PP: Jebkuram cilvēkam var būt tāda... nebūt deklarēta dzīvesvieta. Kā mēs to pārbaududīsim (ja) mēs nezinām...
Es: Jūs nevarat tā vienkārši nākt un pārbaudīt.
(PP dzīļi ieelpo...)
PP: Kāpēc nevaram...
Es: Tā, labi – vai es esmu kaut ko pārkāpis? (2)
PP: Nē, nu Jūs piegājāt pie manis... Mēs pabeigsim sarunu ar to, ka... kur tiks izmantots šis video materiāls...
Es: Nē, mēs pabeigsim sarunu ar atbildi uz šo jautajumu...
... (runājam vienlaicīgi) ...
PP: ... kamēr mēs nepabeigsim... es izsaukšu ekipāžu... un mēs nepabeigsim sarunu kamēr es neuzzināšu kur tiks izmantots šis video materiāls...
Es: Ja es neesmu neko pārkāpis...
PP: Es nepabeigšu to sarunu. Es Jums apsolu 100 punkti, ka mēs nepabeigsim to sarunu, kamēr es nenoskaidrošu kur tiks izmantots tas video materiāls... Skaidrs? Mēs nepabeigsim, jo Jūs tagad pārkāpjat manas tiesības...
Es: Kādas? (2)
PP: Vot tagad filmējat mani! Kāpēc Jūs mani filmējat? Es nevaru saprast...
Es: Jūs esat pašvaldības policijas darbinieks.
PP: Pašvaldības policijas darbinieks... es Jums uzrādīju apliecību!


Es: Vai kāds likums aizliedz filmēt pašvaldības policijas darbiniekus? (3)
PP: Nē..., man ir tiesības noskaidrot kur tiks izmantots video materiāls...
Es: Jūs varat painteresēties, jā...
PP: Jūs atrodaties apsargājamā objektā, un Jūs...
Es: Es atrodos pludmalē...
PP: ... viņš tiek apsargāts... ar pašvaldības policijas darbiniekiem, pareizi?
Es: Jā, labi.
PP: Nu, tieši tā!
Es: Es šeit nedrīkstu atrasties? (2)
PP: ... līdz ar to man ir tiesības noskaidrot...
Es: Es šeit nedrīkstu atrasties?
PP: Mēs tagad kā noskaidrosim... Jūs vienkārši pateiksiet kur izmantosiet to video materiālu vai es saukšu ekipāžu un mēs noskaidrosim iecirknī?
Es: Nu, tā būtu mana darīšana kur es to izmantošu... Pagaidām es Jums pateicu, ka tas ir manu tiesisko interešu aizsardzībai. (3)
PP: Nu kā... Jūs atrodaties objektā, kuru apsargā pašvaldības policijas darbinieki.
Es: Šeit ir aizliegta filmēšana... bildēšana? (2)
PP: Mani filmēt... Tātad, Jums ir jāpaskaidro... vai nu tad Jums nāksies paskaidrot iecirknī...
Es: Pie mums ir aizliegts filmēt policijas darbiniekus? (2)
PP: Priekšniecībai Jums nāksies paskaidrot kāpēc Jūs filmējat apsargājamo objektu... Pareizi?
Es: Pludmali?
PP: Pludmale ir apsargājams objekts, pareizi?
Es: Man kādam jāpaskaidro kāpēc es filmēju pludmalē? (1)
PP: ... kāpēc Jūs filmējat DARBINIEKU, atrodoties te... Nu... Jums taču jābūt saskaņots visdrīzāk...
Es: Es Jums teicu, ka es savu tiesisko interešu aizsardzībai filmēju. (3)
PP: Kā... Jūsu tiesības tiek pārkāptas kaut kādā veidā? Jūs taču piegājāt pie manis... Jūs sākāt sarunu ar mani...
Es: Jūs šobrīd gribat no manis kaut ko...
PP: Es gribu noskaidrot kur tiks izmantots video materiāls, kur es esmu... galvenās lomās... nu... tā kā...
Es: Nu, priekšnieks Jūsu varbūt redzēs, ja būs tāda vajadzība. Varbūt Internetā Youtube vietnē.. (5) varbūt...
PP: Jā, jā... Un tas nepārkāps nekādīgi manas tiesības?
Es: Nē. Jūs esat pašvaldības policijas darbinieks. Amatpersona. (3)
PP: Nu, nekas... tas nekas... man arī ir tiesības...
Es: ... kura saņem ienākumus no nodokļu maksātaju naudas.
PP: Es arī nodokļus maksāju... tieši tā...
Es: Jebkuram Latvijas teritorijā ir tiesības filmēt, bildēt policijas darbiniekus... (3)
PP: Mēs to noskaidrojām, jā...
Es: Jūs tikko teicāt, ka es pārkāpju Jūsu tiesības...
PP: ... kā cilvēka manas tiesības... kā cilvēka.
Es: Pagaidiet... Jūs šobrīd esat amatpersona.
PP: ... es arī ārpus darba...
Es: Darba pienākumus pildat, jā?
PP: Tieši tā...
Es: Viss ir kārtībā – jebkurš drīkst Jūs filmēt, bildēt...
PP: Jebkurš drīkst mani filmēt... un bildēt..., BET... saskaņojot, protams, ar priekšniecību...
Es: Nē, nē...
PP:... JA tas ir apsargājamā objektā! Ja es pildu dienesta pienākumus uz ielas – tas ir viens...
Es: A šeit kaut kāda... A šeit nav iela, ja?
PP: Nē, šeit ir apsargājamais objekts... Viņš ir apzīmēts!
Es: A kur ir rakstīts, ka apsargājamā objektā Jūs nedrīkst filmēt un bildēt?
PP: Nu, tas jābūt saskaņots...
Es: Kur tas ir rakstīts? (1) (3)
PP: Nu... nu... Es vēlreiz saku... mēs to noskaidrosim iecirknī, vai te varam noskaidrot... Jūs taču atnācāt kaut kāda iemesla dēļ, pareizi?
Es: Es visu ko grībēju es noskaidroju, jā.
PP: Nē, nu es saprotu, ka Jūs noskaidrojāt. Es gribu savu noskaidrot... Kur tiks izmantots video materiāls?
Es: Es Jums pateicu.
PP: Nu, Jūs neteicāt konkrēti... Youtube... tas ir... Jūs ziniet... tāds, kur... Es, piemēram, ārpus policijas, ja... man arī ir dzīve. Es esmu atpazīstama persona ārpus policijas... Un Youtube ir mans video... Ļoti daudz visādi video. Un šitāda veida video... tas, nu... pavisam nav tas, kas...
Es: Tas šobrīd ir no Jums atkarīgs.
PP: Ko nozīmē no manis atkarīgs?
Es: Ja Jūs veiksiet kādas prettiesiskas darbības, tad Jūs varat būt PĀRLIECINĀTS, ka tas tiks publicēts ļoti plašā mērogā.
PP: Es jau vēlreiz saku... es neko nedaru (tur roku uz sirds)... Jūs pienācāt pie manis...
Es: Jūs šobrīd gribat mani aizturēt?
PP: Es nekādā gadījumā negribu Jūs aizturēt...
Es: Tad es drīkstu iet? (6)
PP: Jūs varat iet, es vienkārši... Jums gribu paprasīt... priekš kam Jūs to darat? Ko tieši Jūs gribējāt panākt ar šito visu? Jūs kaut kādu lielu noziegumu... nu tur...
Es: Nē, nu te ir ļoti vienkārši...
PP: Nē, nu es paskaidroju kāpēc mašīna te stāv... tīri cilvēciski es gribu paskaidrot...
Es: Es gribu dzīvot tiesiskā valstī.
PP: Es tieši tāpat! Es ĻOTI par to...
Es: Ja mēs pieņemam... es šobrīd nepierādu nevienam, ja..
PP: Jūs varat pārtaukt filmēt... Jūs varat tāpat jau... Saruna sen jau beidzās... Jūs taču visu nofilmējāt jau...
Es: Tas ir.., nu... es Jums jau teicu priekš kam, ja?
PP: Jā... Vienkārši... man ne ļoti patīk...
Es: Ja mēs pieņemam...., ka šeit notiek CSN pārkāpums...
PP: ... es arī no paša sākuma paskaidroju... kāpēc viņš tika pārkāpts... tīri cilvēciski pateicu...
Es: Jā... pēc tam Jūs paskaidrojāt, ka pārkāpuma nav...
PP: Nē, nu jā... Vienkārši Jūs turpinat tā... Jūs... ja es saprotu, ko Jūs... Es ļoti labi saprotu ko Jūs gribat. Jūs gribat izmantot savas tiesības... Jūs gribat pierādīt man, ka es pārkāpju būdams valsts amatpersona... A es tīri cilvēciski Jums pateicu kāpēc es pārkāpju CSN. Tāpēc, ka es nopirku šo mašīnu... un es strādāju, lai viņu apmaksātu, jā...
Es: Ļoti laba mašina...
PP: ... un lielākā daļa no manas algas...
Es: Un tāpēc Jūs drīkstat pārkāpt? (7)
PP: Nē, es nedrīkstu – nekādā gadījumā! Es Tev tīri cilvēciski pateicu... Jo tur stāvot mūsu mašīnas... Jaunieši riņķojot sabojā to mašīnu... Un tīri cilvēciski mēs pa nakti piedzenam te... un no rīta, protams, mēc braucam prom. Es tūlīt... Man beigsies maiņa... Es aizbraukšu... Un tā mašīna te nevienam netraucēs. Vispār... Neviens neredzēs un nezinās, ka te stāvēja mašīna. Tīri cilvēciski... Vienkārši es saku... Nu, tagad Tu nofilmēsi... Protams, visi ieraudzīs ka stāvēja mašīna un pārkāpa CSN, un to izdarīja pašvaldības policijas darbinieks tāds tāds... Viss ir skaidrs...
Es: Jūs neesat pirmais.
PP: Es zinu... Nu, es Tev saku kapēc...
Es: Man jau te divas līdzīgas sarunas bija, jā... tikai iepriekšējie Jūsu kolēģi mani aizturēt nemēģināja.
PP: Nē, nu vienkārši es gribu...
Es: Viņi bija ļoti zolīdi. Atvainojās, pārparkoja tur kur...
PP: Nē, nu es arī Tev varu atvainoties... Es tūlīt... tāpēc, ka man... (skatās pulkstenī) 10 minūtes – es būšu prom! Es saku, Tu pienāci... 10 minūtes...
Es: Eu, labi, klau... Man jādodās. Es šeit laikam vairs negribu neko jaunu uzzināt... un droši vien neuzzināšu arī.
PP: Mēs jau neko jaunu neuzzināsim... viss ir skaidrs. Tu jau nofilmēji un nobildēji visu...
Es: Jā, viss kārtībā... Labi, es drīkstu iet? (6)
PP: Nu, protams, nu...
Es: Paldies, visu labu!
... (dodos prom... pagriežos iekadrēt X5...) ...
PP: ... es jau minēju... ka ārpus darba man ir cita dzīve, ja...
Es: Nu, tā ir Jūsu darīšana. Ta nav mana darīšana.
Es: Nē nu... jā, jā...
... (PP iekāpj X5 un izbrauc āra no pludmales) ...


P.s. Video netika nepublicēts – PP, lai arī mazliet pārcentās, taču pieklājīgs un lādzīgs + arī ārpus darba Valsts godu spodrina. Bet par "lekšanos", draudiem aizturēt (iecirknis) un fantazēšanu (nepieciešamību saskaņot PP darbinieka filmēšanu) dabūja 20 Ls sodu (par 302. ceļazīmes prasību neievērošanu) un aizrādījumu. Tajā pašā vietā citkārt satiktie citi PP darbinieki bez garām runām atzina pārkapumu un uzreiz pārparkojās – pret tiem vairs citu pretenziju nebija. Pēc tam to auto vairs pludmalē neesmu manījis. Izņemot vienu, kurš gan (bez šaubām atceroties mūsu ieprieksejo sarunu) nez kāpēc izdomāja man prasīt, lai pārtraucu video ierakstu, taču pēc pāris teikumiem devās pārvietot auto.


--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

KOMENTĀRI:

(0) JA neesmu pārliecināts, ka ir pārkapums, tad neko neapgalvoju, bet ļauju policijas darbiniekam PAŠAM to konstatēt, atzīt vai noliegt. Galu galā, bildes/video pēc tam pētīs viņa priekšnieks – kas tad arī lems par piemērojamo sodu, atbildību un visu pārejo. Man nekas nav jāpierāda un nekādi normatīvie akti nav jācitē.

(1) Bieži vien policijas darbinieks saka, ka ir jāizpilda visas policijas darbinieka prasības (ja vien "tās nav acīmredzami pretlikumīgas"), UN PĒC TAM, ja kaut kas nepatīk, tas var apstrīdēt likumā noteiktā kārtībā.

Likuma "Par policiju" 22. pants noteic:
"Policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.
...
Policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi."


Savukārt, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 175. pants nosaka atbildību par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas iestādes darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumīgam rīkojumam vai prasībai:

"Par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, —
uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm."

Rodas loģisks jautājums – KĀ noteikt vai konkrētā prasība (piemēram, nefotografēt) ir vai nav LIKUMĪGA?

--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
No LR Augstākās tiesas judikatūras:

1. Administratīvo atbildību par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībām, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, iespējams piemērot tikai tādā gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma lietā tiek konstatēts, ka policista rīkojums vai prasības konkrētajā gadījumā bijušas objektīvi likumīgas.
2. Jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda. Vienlaikus nevar liegt pašai personai, pret kuru vērstas policijas darbinieku prasības, kvalificēti izvērtēt izvirzīto prasību tiesiskumu.
3. Ja persona uzskata, ka policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā nav likumīgas, nepakļaujoties šīm prasībām, persona uzņemas risku par to, ka, ja vēlāk tiks konstatēts, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet pašas personas izdarītais vērtējums kļūdains, šo personu sauks pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos šīm prasībām. Taču, ja tiks konstatēts, ka prasības nebija likumīgas, personu nevar saukt pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos likumīgajām prasībām, jo šādā gadījumā nebūs administratīvā pārkāpuma sastāva.
4. Administratīvā pārkāpuma protokols nav administratīvais akts.
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Lai maksimali veiksmīgi "kvalificēti izvērtētu" policijas darbinieka izvirzītās prasības vai rīkojuma likumību, savā pieredzē (pēdejo 10 gadu laikā regulāri fotografējot t.sk. arī policijas darbinieku darbu) esmu mēģinājis pielāgot (LR likumdošanai) tā saucamo "ASV modeli" – uzdodot pareizos JAUTĀJUMUS.

Likuma "Par policiju" 5. pants noteic: "Policija ar savu darbību nodrošina personu tiesību un brīvību ievērošanu. Šo tiesību un brīvību ierobežošana ir pieļaujama, tikai pamatojoties uz likumu un likumā noteiktajā kārtībā. Ikreiz, kad policijai nākas ierobežot personu tiesības un brīvības, policijas darbinieks sniedz tām paskaidrojumu, kurā pamato katru konkrēto ierobežojumu."

Secinājums: nekautrējamies un aicinām policijas darbinieku paskaidrot mūsu tiesību un brīvību ierobežojumus un savas prasības pamatot. Droši uzdodam jautājumus, piemēram:
  • Uz kāda tiesiska pamata? (kaut ko nedrīkst darīt, piemēram, fotografēt vai kaut kur atrasties)
  • Saskaņā ar ko? (kaut kas ir jāizdara vai nedrīkst kaut ko darīt)
  • Vai tas ir aizliegts? (kaut ko darīt)
  • Vai tas ir mans pienākums? (izpildīt konkrēto prasību) Saskaņā ar ko?
  • Vai tas ir likumpārkapums (noziegums)?
  • Vai es daru ko nelikumīgu?
U.tml.

"Diskusijas" pamatā liekam policijas darbinieka likumā noteikto pienākumu paskaidrot tiesību un brīvību ierobežojumus un pamatot savas prasības.

--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

(2) Bieži vien policijas darbinieks izvirza prasību – uzrādīt personu apliecinošus dokumentus.

Likums "Par policiju", 12. panta 2) punkts: "Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības: 2) pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai; "

Neiedziļinoties atšķirībā starp terminiem PERSONĪBA un PERSONA..., pievēršam uzmanību tekstam "kuras tiek turētas aizdomās par LIKUMPĀRKAPUMU izdarīšanu". Tātad, pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus drīkst uz aizdomu pamata par kādu likumpārkapumu, nevis TĀPAT VIEN. Secinājums: ir pienācis laiks uzdod policijas darbiniekam jautājumus, piemēram:
  • Uz kāda tiesiska pamata? (man būtu pienākums uzrādīt dokumentus)
  • Kāds ir dokumentu pārbaudes iemesls?
  • Kāds ir iemesls manas personības (personas) noskaidrošanai?
  • Vai esmu ko pārkapis?
  • Par kāda likumpārkapuma izdarīšanu tieku turēts aizdomās?
  • ...

Aicinām policijas darbinieku paskaidrot – ar kādam darbībām un kas tieši (kāds likums vai normatīvs akts) tiek pārkāpts vai par kāda likumpārkapuma izdarīšanu tiekam turēti aizdomās, kāds tieši ir iemesls personības noskaidrošanai (dokumentu pārbaudei). Ja nekas NAV pārkāpts un nav AIZDOMU par likumpārkāpuma izdarīšanu, tad nav arī likumīga iemesla personības noskaidrošanai (dokumentu pārbaudei). Turklāt, LR likumos nav noteikts, ka vienmēr un visur obligāti jānēsā līdzi personu apliecinošs dokuments (izņemot likumā noteiktus gadījumus, kad jābūt klāt personu apliecinošam dokumentam, piemēram, šķērsojot valsts robežu).


(3) Dažreiz izskan jautājums no sērijas – "Kāpēc Tu mani fotografē?", "Atļauja ir?" un tā tālāk. "Atļauja" ir LR Satversmes 100. pants, kā arī (arī Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 10. pants) – varam atsaukties uz tiem. Privātajās tiesībās darbojas princips - “atļauts viss, kas nav aizliegts”. Fotografēt vai filmēt policijas darbiniekus, fiksēt policijas darbu (t.sk. arī ar tehniskiem līdzekļiem), cik man zināms, Latvijā aizliegts nav.

Tiesa, komunicējot ar policiju, lai ātrāk izbeigtu sarunu par to – kāpēc es fotografēju policijas darbinieku (viņa darbu), es šad tad atsaucos uz "Fizisko personu datu aizsardzības likuma" (FPDAL) 7. panta 6) punktu:

"7.pants. Personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti."

Šādi pamatojot (labs un ticams filmēšanas iemesls), iespējams, ka vairāk jautājumu vairs nebūs, bet, ja ir, tad varam stāstīt par LR Satversmes 100. pantu, "Eiropas cilvēktiesību konvenciju" u.t.t. (lai gan es uzskatu, ka ne jau man būtu kaut kas jāpierāda), bet vēl labāk – uzdodot jautājumus, piemēram:
  • Vai tas ir aizliegts?
  • Vai Latvijā aizliegts fotografēt policijas darbiniekus?
  • Kurš likums man aizliedz šeit un tagad fotografēt?
  • ...

JA policijas darbinieks tomēr saka, ka IR aizliegts, tad pārejam pie (1) daļas jautājumiem (uz kāda tiesiska pamata, saskaņā ar ko u.t.t.), t.i., aicinām pamatot "aizliegumu". Jau minēju, ka vismaz man nav zināms neviens normatīvs akts, kas Latvijā aizliegtu fotografēt/filmēt policijas darbiniekus. 

Turklāt, likuma "Par policiju" 5. pants noteic, ka "Policijas darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, cilvēka tiesības, sociālo taisnīgumu, atklātumu, vienvadību un balstoties uz iedzīvotāju palīdzību.", savukārt "Valsts pārvaldes iekārtas likuma" 10. panta (5) daļa nosaka: "Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses."
Vienvārdsakot, policijas darbība Latvijā ir atklāta.


(4) Dažreiz policijas darbiniekam neizdodas pamatot savas prasības (piemēram, dokumentu pārbaudi), un tad tas ņem talkā... "varbūtību teoriju" – uz vietas sak izdomāt dažādus "iespējamos pamatus" no sērijas "A VARBŪT...":
  • A varbūt... Tu esi ko pārkāpis?
  • A varbūt... Tev līķis bagāžniekā?
  • ...

Piemēram, dotajā gadījumā tika vienlaicīgi nosaukti pat divi (izdomāti) pamati: "Man ir aizdomas, ka Jums nav deklarēta dzīvesvieta vai Jūs esat meklēšanā." Interesanti – kāds tad ir PAMATS AIZDOMĀM, ka man nav deklarēta dzīvēsvieta + ka es turklāt VARĒTU būt arī meklēšanā? :) Uz pieres it kā nav rakstīts. Es uzskatu, ka ir jābūt kādai iestādes rīcībā esošajai un tiesā pārbaudāmai informācijai – man līdzīgai personai jāfigurē kādos "meklēto personu sarakstos" vai vismaz jābūt kādam ziņojumam (liecībai), kādam PAZĪMĒM vai kam tamlīdzīgam, nevis "Jūs pienācāt... uzdodat aizdomīgus jautajumus...".


(5) Šis bija vienkārši (3) komentāra papildinājums - aicinājums nepārcensties/apdomāties un nepārkapt savas pilnvaras, nedarīt neko pretlikumīgu. Skaidroju, ka nofilmētais materiāls visdrīzāk nonāks gan pie policista priekšnieka, gan tiks publiskots plašākai sabiedrībai. Pat ja tā nenotiks, tad video-kameras klātbūtne vairumā gadījumu ievērojami ietekmē policijas darbinieka rīcību, uzvedību (pozitīvā nozīmē, lai gan var gadīties arī citādi – arī tam jābūt gatavam). Mans ieteikums – komucējot ar policiju, VIENMĒR veikt sarunas audio/video fiksāciju. Ja vēlāk vajadzēs noskaidrot kā bija patiesībā (kas ko teica un darīja), tad ieraksts būs pierādījums mūsu vārdiem pret policijas darbinieka vārdiem, jo, kā zināms, "policijas darbinieks ir varas pārstāvis, kuram nav savu interešu un līdz ar to... nav iemesla viņam neticēt" (no tiesu spriedumiem). Tātad, video-ieraksts, pirmkārt, ir mūsu pašu tiesisko interešu aizsardzībai – tieši tā ka ēs paskaidroju (3) punktā.


(6) Šis jautājums ir viens no vissvarīgākajiem un policijas darbiniekam – neērtākajiem. Aizgūts no ASV analoga: "Am I free to go OR I am being detained?" Ir tikai DIVAS iespējamās atbildes – vai nu Jūs tiekat aizturēts (kaut vai administratīvi – līdz 4h) vai arī – un Jūs drīkstat iet prom. JĀ vai NĒ. Ja netiekam aizturēti un drīkstam iet – VISU LABU, un dodamies prom. Aizturēt tāpat vien, bez reāla pamata diez vai riskēs (lai gan neko nevar zināt), taču jābūt gataviem arī uz to – ka var nākties aizdoties uz policijas iecirkni personības noskaidrošanai. Var gadīties, ka policijas darbinieks diskusijās nemaz neiesaistīsies – pāris reizes atkārtos prasību un nepakļāušanās gadījumā aši noformēs LAPK 175 (nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām). TIEŠI TAPĒC mēs arī cenšamies noskaidrot – ir vai nav tās prasības likumīgas. :)

(7) Punkts uz "i", jeb PP aizstāvības runa.

--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

SECINĀJUMI:

1) ZINIET SAVAS (un policijas darbinieka) TIESĪBAS un PIENĀKUMUS! Un nebaidieties tās aizstāvēt. Pieklājīgi, prātīgi un pārliecinoši. Paturot prātā, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības (jābūt gataviem iespējamām savas rīcības sekām).
2) "ASV modelis" strādā arī LV, taču vēl ir garš ceļš ejams, kamēr tas plaši ieviesīsies Latvijā – jo policisti ir pieraduši, ka viņu izvirzītās prasības un rīkojumi parasti netiek apšaubīti, nav pieraduši "filmēties" u.t.t. Tāpēc nāksies pie tā pastrādāt – rādīt, ka var būt arī citādi. IR jābūt citādi.

3) Komunicējot ar policiju, veiciet AUDIO/VIDEO fiksāciju. Var izmantot pat vairākas ieraksta iekārtas (piemēram, papildus diktofons kabatā). Noderēs gan savas tiesiskās intereses aizstāvot, gan arī kopējā mērķa sasniegšanā ("ASV modeļa" popularizēšanā, publicējot video Internetā/Youtube – jo vairāk, jo labāk. Protams, ievērojot FPDAL).

--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

KĀDA JURISTA INTERPRETĀCIJA (par situāciju):

tā tā, Nē, tagad es gribu noskaidrot vai Jums ir deklarēta dzīvesvieta, vai Jūs esat meklēšanā. Standarta pārbaude! Policijas darbinieks veic tāda veida pārbaudes, pareizi? - Muļķības. Nevienu bez likumīga un pamatota, tātad tāda, kas ir pierādāms kādā procesā un pārbaudāms tiesā, nevar pārbaudīt, ierobežot vai kā citādi kavēt. Protams Latvijā joprojām daudzu cilvēku apziņā virmo sovietiskā (totalitārā) prakse un bailes no tiešām vai netiešām pastāvošās varas represijām, bet realitāte ir citāda, un mūsdienās principam "milicis teica - milicim taisnība" nav ne leģitīma, ne likumīga pamata.

Kāpēc pamatotas aizdomas? Nu... vot Jūs pienācāt... Jūs esat viens (skatas apkārt un plātās ar rokām) tukšā laukā... Atkal, tas ir ļoti subjektīvi, tam nav pamata, ja vien nav pirmšķietamu, pierādāmu apstākļu, kas liek pamatoti uzskatīt, ka kaut kas nelabs varētu būt noticis vai visticamāk notiks, t.i. šādos apstākļos parasti iestājas šādas sekas. Ja valsts pārvaldes iestādes bez likumīga iemesla pret cilvēkiem izturas atšķirīgi, tad tas ir uzskatāms par vienlīdzīguma un likumības principa pārkāpumu, kas ir pamats dažādiem procesiem pret attiecīgajām amatpersonām vai valsti kopumā.

Nu kā, deklarētā dzīvesvieta! Latvijas teritorijā bez deklarētas dzīvesvietas dzīvot nedrīkst! Nu, vai tad Jūs to nezināt? Nu tās ir muļķības, policists šajā gadījumā ir sajaucis PSRS laikā pastāvošo personas pieraksta institūtu (tiesības atrasties noteiktā vietā ilgāk par 3 dienām) ar dzīvesvietas deklarēšanu - No Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. panta izriet, ka deklarēšanas (paziņošanas) mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību, tātad lai ir iespējams sazināties ar personu "ja nu kas" situācijā. Tātad deklarēšana pati par sevi nepiešķir tiesības kādam kaut kur atrasties, neesam sociālistiskā valstī... paldies Dievam.

... kamēr mēs nepabeigsim... es izsaukšu ekipāžu... un mēs nepabeigsim sarunu kamēr es neuzzināšu kur tiks izmantots šis video materiāls... Pamēģini aizturēt uz nepietiekama pamata, skatīsimies, kas notiks tiesā saskaņā ar tiesību aktiem.

Es nepabeigšu to sarunu. Es Jums apsolu 100 punkti, ka mēs nepabeigsim to sarunu, kamēr es nenoskaidrošu kur tiks izmantots tas video materiāls... Skaidrs? Mēs nepabeigsim, jo Jūs tagad pārkāpjat manas tiesības... Saskaņā ar ko?

Mēs tagad kā noskaidrosim... Jūs vienkārši pateiksiet kur izmantosiet to video materiālu vai es saukšu eskipāžu un mēs noskaidrosim iecirknī? Atkal, saskaņā ar ko tiks veikta šī noskaidrošana?

Nu kā... Jūs atrodaties objektā, kuru apsargā pašvaldības policijas darbinieki. Kas tas ir par objektu, robežas, tiesību akts, kas liedz tur atrasties?
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

IEDVESMAI:

Police Specific Questions to ASK they dont want you to know (Revised)
https://www.youtube.com/watch?v=QftAHTB5qMg
Dont Talk to Police (garš ~ 48min, bet interesants – par tiesībām klusēt, neliecināt pret sevi)
https://www.youtube.com/watch?v=6wXkI4t7nuc


--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

TIESĪBAS PAKLUSĒT

Reizēm situācija risinās tā, ka tiek uzsākta administratīvā lietvedība, vai pat kriminālprocess, notiek aizturēšanas, apcietināšanas, aresti...

Tāpēc diskusijas vērts ir arī šāds, turpat ASV populārs, jautājums par TIESĪBAM PAKLUSĒT (neliecināt pret sevi): "Am I legally obliged to answer that question?" (vēl viņi mēdz teikt "I have a right to remain silent (and I want to speak to my lawyer) vai vienkārši saka – "I don't answer any questions." (kam seko "Am I being suspected of committing a crime? Am I being detained? Am I free to go?")

Padziļinātu pētījumu neesmu veicis, taču šur tur (piemēram, Internet forumos vai soc. tīklu dbg) esmu šo to interesantu piefiksējis. Piemēram:

Tiesības klusēt (tiesības pret sevis inkriminēšanu):
https://www.draugiem.lv/group/16000870/policijacsdd-ne-oficialo-viedoklu-apmainas-sturitis/forum/?x=0&y=0&f_tid=5589792
Lauris Galins24. dec 2014 16:39
Tiesības klusēt iestājās ar brīdi, kad persona ieguviusi aizdomās turētās personas statusu, ja jautājumi tiek uzdoti lieciniekam tad ir pienākums liecināt, tomēr, šajā sakarā bieži vien tiek aizmirsts kas būtisks, - ja aizdomās turētā persona neliecina (izmanto tiesības klusēt) tad tas nevar kalpot kā vainu pastiprinošs apstāklis vai pamats personas izolācijai (apcietinājumam) , savukārt , ja aizdomās turētā persona liecina, tas tulkojams kā sadarbošanās ar izmeklēšanu kas savukārt ir vainu mīkstinošs apstāklis, šos divus pēdējos apstākļus LV bieži vien, ja nepat pārsvarā gadījumu aizmirst piemērot.

Kaspars Smits18. dec 2014 21:40
1) Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām 14. panta 3. daļas g) punkts;
http://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/705
2) Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pants (izriet no tā pamatojoties uz ECT spriedumu lietā John Murray v. United Kingdom)
http://www.humanrights.lv/doc/regional/eckkons.htm
3) Procesos: KPL 60.2. panta 1. daļas 8.pkt. LAPK 260. pantā nav pienākums liecināt, tb attiecas gan KPL principi pēc anoloģijas, gan starptautiskie akti.
http://likumi.lv/doc.php?id=107820 (KPL)
http://likumi.lv/doc.php?id=89648 (LAPK)
LAPK lietas ir "mazās krimināllietas" ST spriedums Nr.2001-17-0106 (attiecināmi KP principi).

1 comment:

  1. Bija man līdziga situācija,tikai atbrauca ekipāža un pateica ,ka reāgē uz izsaukumu par zadzību un es atbilstu aprakstam.
    Un vis tu tiec pārmeklēts personība noskaidrota.
    Protams neko neatrod,bet tev liek saprast ,ka no šejienes labāk pazust.

    ReplyDelete